Lingui rumanzi
Di Wikipedia, la nciclupidìa lìbbira.
Li lingui rumanzi sunnu ddi lingui chi discènninu dî varianti dû latinu vulgari parrati dî pòpuli nnî banni diversi dû mperu rumanu, nun sulu dâ genti cumuni, e chi si svilupparu 'n siquitu doppu la caduta dû mperu stissu pi vari causi, tra cui chidda dî nvasioni barbàrichi, suprattuttu girmànichi. Li latini vulgari, comu dû restu lu latinu clàssicu e li lingui rumanzi, vennu classificati nnî catigurìi dî lingui itàlichi e europei, nta l'àrvuru dî lingui indu-europei .
Ìndici |
[cancia] Classificazzioni dî lingui rumanzi
- gruppu africanu
- gruppu sardu
- sardu campidanisi
- sardu lugudurisi
- sardu (littirariu), (basatu supra lu lugudurisi)
- sassarisi (cunzidiratu di tranzizzioni cu lu gruppu talianu)
- gruppu ibbèricu
- gruppu lusitanu
- portughisi
- fala de Xalima (varianti portughisa parrata 'n Spagna cu tratti arcaici)
- gallecu
- eonavieganu (varianti galleca cu tratti asturiani)
- gruppu spagnolu
- Asturianu-liunisi
- gruppu castigghianu
- spagnolu castigghianu
- estremegnu (variantie spagnola parlata nell'Estremadura spagnola con tratti leonesi)
- andaluso (variante spagnola parlata in Andalusia)
- giudesmo (detto anche giudeo-spagnolo o ladino)
- caló
- aragonese
- gruppu lusitanu
- gruppo galloromanzo
- galloromanzo meridionale (occitanico)
- gruppo catalano
- gruppo occitano
- guascone
- aranese (variante guascona parlata nella Valle di Aran, in Catalogna, considerata ufficialmente occitana)
- linguadociano
- provenzale
- sciuadita (ebreo-provenzale)
- limosino
- alverniate
- vivaro-alpino
- guascone
- galloromanzo settentrionale (oitanico)
- gruppo arpitano
- gruppo francese
- franciano (dialetto dell'Île de France)
- piccardo
- vallone
- normanno (normando)
- parlata di Jersey
- parlata di Guernsey
- anglonormanno †
- gallò (variante francese parlata in Alta Bretagna)
- francoconteese
- parlata della Champagne
- pittavino-santongese
- borgognone
- lorenese
- zarfatico (ebreo-francese) †
- galloromanzo meridionale (occitanico)
- gruppo altoitaliano
- gruppo galloitalico
- gruppo veneto
- istrioto
- gruppo italoromanzo
- gruppo toscano
- toscano
- italiano (toscano letterario)
- Romanesco contemporaneo
- Lingua corsa
- toscano
- gruppo mediano
- Dialetto ciociaro
- Dialetto viterbese
- Dialetto romanesco classico
- Dialetti umbri
- marchigiano
- Dialetto sabino (cicolano, L'Aquila, Rieti)
- italchiano (ebreo-italiano)
- gruppo italiano meridionale o "aùsone"
- Gruppo meridionale estremo (o "Gruppo siciliano" o "Gruppo tricalabro")
- gruppo toscano
- gruppo dalmata (classificazione incerta)
- gruppo pannonico (classificazione incerta)
- gruppo rumeno
- rumeno (chiamato anche "dacorumeno" o "moldavo" in Moldavia)
- arumeno (o macedorumeno)
- istrorumeno
- meglenorumeno
- morlacco
- romanzo meridionale
† = lingue estinte
[cancia] Lingui rumanzi naturali pi zoni
Li principali lingui rumanzi attuali sunnu parrati nta sti paisi:
[cancia] Portugallu e Brasili
- lu purtughisi (gruppu ibbèricu - gruppu purtughisi)
[cancia] Spagna (e zoni Mèrica cintrali e Mèrica dû Sud)
- lu spagnolu o castigghianu (gruppu ibbèricu - gruppu spagnolu)
- l'asturianu (gruppu ibbèricu - gruppu spagnolu)
- l'aragunisi (gruppu ibbèricu - gruppu spagnolu)
- lu gallegu (gruppu ibbèricu - gruppu purtughisi)
- lu catalanu e lu valinzanu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu catalanu)
[cancia] Francia
- lu francisi (gruppu gallorumanzu sittintriunali)
- lu nurmannu (gruppu gallorumanzu sittintriunali)
- lu gallò (gruppu gallorumanzu sittintriunali)
- lu valloni (gruppu gallorumanzu sittintriunali)
- lu pruvinzali (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu occitanu)
- l'occitanu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu occitanu)
- lu francupruvinzali o arpitanu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu arpitanu)
- lu corsu (gruppu rumanzu urientali - gruppu talianu cintrali)
[cancia] Svìzzira
- lu francisi (gruppu gallorumanzu sittintriunali)
- lu talianu (gruppu rumanzu urientali - gruppu talianu cintrali)
- lu romanciu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu retorumanzu)
[cancia] Bergiu
- lu francisi (gruppu gallorumanzu sittintriunali)
- lu valloni (gruppu gallorumanzu sittintriunali)
[cancia] Italia
- lu piemuntisi (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu galloitàlicu)
- lu lìguri (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu galloitàlicu)
- lu lummardu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu galloitàlicu)
- lu ladinu o giudeu-spagnolu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu retorumanzu)
- lu vènitu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu vènitu)
- lu friulanu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu retorumanzu)
- lu talianu (gruppu rumanzu urientali - gruppu talianu cintrali)
- l'emilianu-rumagnolu (gruppu gallorumanzu miridiunali - gruppu galloitàlicu)
- lu napulitanu (gruppu rumanzu urientali - gruppu talianu àutu-miridiunali)
- lu gallurisi (gruppu rumanzu urientali - gruppu talianu cintrali)
- lu sassarisi (gruppu rumanzu urientali - gruppu talianu cintrali)
- lu sardu (gruppu rumanzu uccidentali - gruppu sardu)
- lu sicilianu (gruppu rumanzu urientali - gruppu sicilianu "tricalabbru")
- lu calabbrisi (gruppu rumanzu urientali - gruppu sicilianu "tricalabbru")
- lu salintinu (gruppu rumanzu urientali - gruppu sicilianu "tricalabbru")
- lu tarantinu (gruppu rumanzu urientali - gruppu sicilianu "tricalabbru")
[cancia] Rumanìa
- lu rumenu
[cancia] Grecia
- l'arumenu
- lu meglenorumenu
[cancia] Macidonia
- l'arumenu (macedorumenu)
- lu meglenorumenu
[cancia] Arbanìa, Serbia e Burgarìa
- l'arumenu
[cancia] Cruazzia
- l'istrorumenu (parratu nta l'Istria. )
[cancia] Lingui rumanzi artificiali
- la lingua interlingua (n'ammiscata di talianu, francisi, spagnolu, purtughisi, e latinu). Vìdiri la Wikipedìa in Interlingua.
- la lingua franca nova (n'ammiscata di talianu, francisi, spagnolu, purtughisi, e catalanu). Vìdiri lu purtali dâ Lingua Franca Nova
[cancia] Paraguni vucabbulariu
Sta tàula cca sutta porta nu paraguni vucabbulariu pi llustrari l'asempi dî diffirenzi d'ogni lingua pi quantu riguarda certi soni.
| Ngrisi | Latinu | Catalanu | Francisi | Gallegu | Talianu | Nurmannu Jèrriais | Lummardu (milanisi littirariu) | Piemuntisi (uccidintali) | Occitanu | Portughisi | Rumenu | Romansciu | Sardu | Sicilianu | Spagnolu |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Apple | [Mattiana] Mala; Pomum (fruit) | Poma | Pomme | Mazá | Mela | Poumme | Pomm/Pumm | Pom | Poma | Maçã | Măr | Mela | Pumu | Manzana / Poma | |
| Arm | Bracchium | Braç | Bras | Brazo | Braccio | Bras | Brasc | Brass | Braç | Braço | Braț | Bratsch | Bratzu | Vrazzu | Brazo |
| Arrow | Sagitta (Frankish Fleuka) | Fletxa / Sageta | Flèche | Frecha / Seta | Freccia / Saetta | Èrchelle | Frecia | Flecia | Sageta / Flècha | Seta / Flecha | Săgeată | Frizza | Fretza | Fileccia | Flecha / Saeta |
| Bed | Lectus; Camba (for sleeping) | Llit | Lit | Leito / Cama | Letto | Liet | Lecc | Let | Lièch (lièit) | Cama, Leito | Pat[1] | Letg | Lettu | Lettu | Cama / Lecho |
| Black | Nigrum | Negre | Noir | Negro | Nero | Nièr | Negher | Nèir | Negre | Preto[2] / Negro | Negru | Nair | Nieddu / Nigru | Nìguru / Nìuru | Negro / Prieto |
| Book | Liber (acc. Librum) | Llibre | Livre | Libro | Libro | Livre | Liber/Libor | Lìber | Libre | Livro | Carte[3] | Cudesch | Libru / Lìburu | Libbru | Libro |
| Breast | Pectus | Pit | Poitrine | Peito | Petto | Estonma | Stòmi | Pièch (pièit) | Peito | Piept | Pèz | Pettus | Pettu | Pecho | |
| Cat | Feles; Cattus[4] | Gat | Chat (kat, khat, cat) | Gato | Gatto | Cat | Gatt | Gat | Cat (gat, chat (kat, khat, cat)) | Gato | Pisică[5] | Giat | Gattu / Battu | Gattu / Jattu | Gato |
| Chair | Sella (Greek Kathedra, seat) | Cadira | Chaise | Cadeira | Sedia | Tchaîse | Cadrega | Cadrega / Carea | Cadièra (chadiera, chadèira) | Cadeira[6] | Scaun[7] | Sutga | Cadira / Cadrea | Seggia | Silla |
| Cold | Frigus (adj. Frigidus) | Fred | Froid | Frío | Freddo | Fraid | Fregg | Frèid | Freg (freid, hred) | Frio | Frig | Fraid | Friu s | Friddu | Frío |
| Cow | Vacca | Vaca | Vache | Vaca | Vacca / Mucca[8] | Vaque | Vaca | Vaca | Vaca (vacha) | Vaca | Vacă | Vatga | Bacca | Vacca | Vaca |
| Day | Dies (adj. Diurnus) | Dia / Jorn | Jour | Día | Giorno / Dì | Jour | Dì | Di | Jorn / Dia | Dia | Zi | Di | Die | Jornu | Día |
| Dead | Mortuus | Mort | Mort | Morto | Morto | Mort | Mort | Mòrt | Mòrt | Morto | Mort | Mort | Mortu / Mottu | Mortu | Muerto |
| Die | Morior | Morir | Mourir | Morrer | Morire | Mouothi | Morì/Mor | Meuire/Murì | Morir | Morrer | (a) Muri | Murir | Morrer | Muriri / Mòriri | Morir |
| Family | Familia | Família | Famille | Familia | Famiglia | Famil'ye | Familia | Famija | Familha | Família | Familie[9] | Famiglia | Famìlia | Famigghia | Familia |
| Finger | Digitus | Dit | Doigt | Dedo | Dito | Dé | Dii | Dil | Det | Dedo | Deget | Det | Didu | Jìditu | Dedo |
| Flower | Flos (acc. Florem) | Flor | Fleur | Flor | Fiore | Flieur | Fiôr | Fior | Flor | Flor | Floare | Flur | Frore | (S)Ciuri / Hjuri | Flor |
| Give | Dono, -are; Dare |
Donar | Donner | Dar | Dare | Donner / Bailli | Dà | Dé | Donar / Dar | Doar[10] / Dar | (a) Da | Dar | Dare | Dari / Dunari | Donar[10] / Dar |
| Go | Eo, -ire; Ambulare (to take a walk) | Anar | Aller | Ir | Andare | Aller | Ndà | Andé | Anar | Ir / Andar[11] | (a) Umbla / (a) Merge[12] | Ir | Andare | Jiri | Ir / Andar[11] |
| Gold | Aurum | Or | Or | Ouro | Oro | Or | Or | Òr | Aur | Ouro, Oiro | Aur | Aur | Oru | Oru | Oro |
| Hand | Manus | Mà | Main | Man | Mano | Main | Man | Man | Man | Mão | Mână | Maun | Manu | Manu | Mano |
| High | Altus | Alt | Haut | Alto | Alto | Haut | Olt | Àut | Aut / Naut | Alto[13] | Înalt | Aut | Artu / Attu | Àutu | Alto |
| House | Domus; Casa (hut) | Casa | Maison[14] | Casa | Casa | Maîson | Cà | Ca | Ostal (ostau) / Maison / Casa | Casa | Casă | Chasa | Domu | Casa | Casa |
| I | Ego | Jo | Je | Eu | Io | Mi | Mi / I | Ieu / Jo | Eu | Eu | Jau | Deu | Iu / Jo / Ju / Eu / Jia | Yo | |
| Ink | Atramentum; Tincta (dye) | Tinta | Encre | Tinta | Inchiostro | Encre | Nciòster | Anciòst | Tencha (tinta) / Encra | Tinta | Cerneală[15] | Tinta | Tinta | Inga[16] | Tinta |
| January | Januarius | Gener | Janvier | Xaneiro | Gennaio | Janvyi | Ginée / Genar | Gené | Genièr (girvèir) | Janeiro | Ianuarie | Schaner | Ghennarzu / Bennarzu | Jinnaru | Enero |
| Juice | Sucus | Suc | Jus | Zume | Succo | Jus | Sugh | Gius / Bagna | Suc | Suco / Sumo | Suc | Suc | Sutzu | Sucu | Jugo / Zumo |
| Key | Clavis (acc. Clavem) | Clau | Clé | Chave | Chiave | Clié | Ciav/Ciau | Ciav | Clau | Chave | Cheie | Clav | Crae | Chiavi / Ciavi | Llave |
| Man | Homo (acc. Hominem) | Home | Homme | Home | Uomo | Houmme | Omm | Òmo / Òm | Òme | Homem[17] | Om | Um | Homine | Omu / Òminu | Hombre |
| Moon | Luna | Lluna | Lune | Lúa | Luna | Leune | Luna | Lun-a | Luna (lua) | Lua | Lună | Glina | Luna | Luna | Luna |
| Ngrisi | Latinu | Catalanu | Francisi | Gallegu | Talianu | Nurmannu Jèrriais | Lummardu (milanisi littirariu) | Piemuntisi (uccidintali) | Occitanu | Portughisi | Rumenu | Romansciu | Sardu | Sicilianu | Spagnolu |
| Night | Nox (acc. Noctem) | Nit | Nuit | Noite | Notte | Niet | Nocc/Nott | Neuit | Nuèch (nuèit) | Noite | Noapte | Notg | Notte | Notti | Noche |
| Old | Senex (adj. Vetus) | Vell | Vieux[18] | Vello[19] | Vecchio | Vyi | Vegg | Vej | Vièlh | Velho[19] | Vechi[20] / Bătrân[21] | Vegl | Betzu / Sèneghe / Vedústus[22] | Vecchiu / Vecciu | Viejo |
| One | Unus | Un | Un | Un | Uno | Ieune | Vun | Un | Un | Um | Unu | In | Unu | Unu | Un / Uno |
| Pear | Pirum | Pera | Poire | Pera | Pera | Paithe | Pera | Pruss | Pera | Pêra | Pară | Pair | Pira | Piru | Pera |
| Play | Ludo; Jocare (to joke) | Jugar | Jouer | Xogar | Giocare | Jouer | Giogà/Giugà | Gieughe/Giughé | Jogar (jugar, joar) | Jogar / Ludo | (a se) Juca | Giugar | Zogare | Jucari | Jugar |
| Ring | Anellus | Anell | Anneau | Anel | Anello | Anné / Bague | Anèl | Anel | Anèl (anèth, anèu) | Anel | Inel | Anè | Aneddu | Aneddu | Anillo |
| River | Flumen; Rivus (small river) | Riu | Rivière / Fleuve | Río[23] | Fiume | Riviéthe | Riva/Riu | Fium / Ri | Riu / Flume | Rio[23] / Flumen, Flúvio | Râu[24]/ Rîu[25] | Flum | Riu / Frùmine | (S)Ciumi / Hjumi | Río |
| Sew | Consuo | Cosir | Coudre | Coser | Cucire | Couôtre | Cusì | Cuse / Cusì | Cóser | Coser | (a) Coase | Cuser | Cosire | Cùsiri | Coser |
| Snow | Nix (acc. Nivem) | Neu | Neige | Neve | Neve | Né | Nev | Fiòca | Nèu | Neve | Nea / Zăpadă[26] | Naiv | Nie | Nivi | Nieve |
| Take | Capio; Prehendere (to catch) | Agafar / Prendre | Prendre | Prender[27] | Prendere | Prendre | Ciapà | Pijé | Prene / Pilhar[28] | Prender[27] | (a) Lua[29] | Prender | Pigare[30] | Pigghiari[28] | Tomar / Prender[27] |
| That | Ille (Eccu + Ille) | Aquell | Quel | Aquel | Quello | Chu | Quell | Col | Aquel (aqueth, aqueu) | Aquele | Acel/Acela | Quel | Kudhu / Kussu[31] | Chiddu / Chissu[31] | Aquél |
| The | -; Ille/Illa/Illud, Illi/Illae/Illa, (acc. Illum/Illam/Illud, Illos/Illas/Illa) |
el/la/lo els/les/los Balearic: es/sa/so ets/ses/sos[32] |
le/la les |
o/a os/as |
il/lo/la i/gli/le |
lé/la | el/la i |
ël/la ij/le |
lo/la los/las (lei[s], lu/li) |
o/a os/as |
-ul/-a -i/-le |
il/la ils/las |
su/sa sos/sas (is)[32] |
lu ('u) / la ('a) li ('i) |
el/la/lo los/las |
| Throw | Jacio; Lanceo, -are (to throw a weapon); Adtirare | Llençar | Lancer / Tirer | Lanzar / Guindar | Lanciare | Pitchi | Trà[33] | Tiré/Campé | Lançar | Lançar / Atirar | (a) Arunca[34] | Trair | Ghettare/Bettare | Lanzari / Jittari | Lanzar / Tirar / Echar |
| Thursday | dies Jovis | Dijous | Jeudi | Xoves | Giovedì | Jeudi | Gioedì | Giòbia | Dijòus (dijaus) | Quinta-feira[35] | Joi | Gievgia | Zobia | Jovi / Juvidìa | Jueves |
| Tree | Arbor | Arbre | Arbre | Árbore | Albero | Bouais | Pianta[36]/Albor | Pianta / Erbo | Arbre (aubre) | Árvore | Arbore / Pom[37]/ Copac[38] | Planta | Àrvore | Àrvuru | Árbol |
| Two | Duo / Duae | Dos / Dues | Deux | Dous / Dúas | Due | Deux | Duu / Doo | Doi / Doe | Dos / Doas (dus, duas) | Dois[39] / Duas | Doi | Dua | Duos, Duas | Dui | Dos |
| Urn | Urna | Urna | Urne | Urna | Urna | Vas | Urna | Urna | Urna | Urnă | Urna | Urna | Urna | Urna | |
| Voice | Vox (acc. Vocem) | Veu | Voix | Voz | Voce | Vouaix | Vôs | Vos | Votz | Voz | Voce, Glas[40] | Vusch | Boghe | Vuci | Voz |
| Where | Ubi (in-), Unde (from-), Quo (to-) | On | Où | Onde / U | Dove | Ioù / Où'est | Ndoe | Andoa / Anté | Ont (dont) | Onde[41] | Unde | Nua | Ue/Aundi | Unni | Donde[42] |
| White | Albus (Germ. Blank) | Blanc | Blanc | Branco | Bianco | Blianc | Bianch | Bianch | Blanc | Branco[43] / Alvo | Alb | Alv | Àbru | Biancu / Vrancu / Jancu | Blanco |
| Who | Quis/Quæ (acc. Quem/Quam) | Qui | Qui | Quen | Chi | Tchi | Chi | Chi | Qual (quau), Qui, Cu | Quem | Cine | Tgi | Kini/Ki/Chie | Cui (cu') | Quien |
| World | Mundus | Món | Monde | Mundo | Mondo | Monde | Mond/Mund | Mond | Mond | Mundo | Lume[44] | Mund | Mundu | Munnu | Mundo |
| Yellow | Flavus (also meaning "reddish"); Galbus; Amarellus | Groc | Jaune | Amarelo | Giallo | Jaune | Giald | Giàun | Jaune | Amarelo | Galben | Mellen | Grogu | Giarnu[45] | Amarillo |
| Ngrisi | Latinu | Catalanu | Francisi | Gallegu | Talianu | Nurmannu Jèrriais | Lummardu (milanisi littirariu) | Piemuntisi (uccidintali) | Occitanu | Portughisi | Rumenu | Romansciu | Sardu | Sicilianu | Spagnolu |

